Apraksts
LEKCIJA - DIEVA TAUTA ĒĢIPTĒ. - GARS MIESAS KALPĪBĀ
Mēs turpinām lekciju ciklu „Ievads Vecajā Derībā” un pārejam pie Otrās Mozus grāmatas – „Izceļošanas grāmatas” apskatīšanas. Senākās mūsdienās zināmās šīs grāmatas kopijas atrastas Kumranas alās Nāves jūras krastā un tās datējamas ar laikposmu no II gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras I gadsimtam: tie ir 15 pilnīgi vai daļēji saglabājušies tīstokļi.
Izceļošanas grāmatas krieviskais nosaukums – tas ir attiecīgā nosaukuma Septuagintā burtisks tulkojums, kur tā saucas Exodus. Lieta tāda, ka Jeruzālemes rakstu mācītāji, kuri, pēc leģendas, III gadsimtā pirms mūsu ēras Bībeles grāmatas pārtulkoja grieķu valodā, katras grāmatas galveno saturu centās ielikt tās nosaukumā. Bet senebreju valodā šī grāmata saucas Šemot – „Vārdi”, jo pēc masoreta tradīcijas, ikviena Toras grāmata saucas pēc tās pirmā vārda. „Šie ir... vārdi”, Ve-ēle šemot, - tā saucas Otrā Mozus grāmata.
Kā mēs zinām, Pirmās Mozus grāmatas sākumā, aprakstot pirmo radīšanas dienu, gaisma tiek pieminēta piecas reizes, kas, saskaņā ar kādu senu midrašu (alegorisku skaidrojumu), attiecas uz piecām Mozus grāmatām. Un, ja vārdus „Lai top gaisma!” var uzskatīt kā Pirmās Mozus grāmatas epigrāfu, kurš ietver nākamās pasaules apgaismošanas „pirmos gaismas starus”, tad vārdi „Un tapa gaisma” ir vislabākais epigrāfs Otrajai Mozus grāmatai. Patiešām, tajā stāstīts par to, kā bauslības un Dieva baušļu gaisma sāk apgaismot veselu tautu – israēliešu tautu, caur kuru Dieva atziņai jāizplatās arī uz visu pārējo cilvēci. Un arī pati tauta – patriarhu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācēji – lai saņemtu bauslību un baušļus, tiek Dieva izvesta no verdzības brīvībā, tas ir, no tumsas gaismā: „Un tapa gaisma.”
Mēs turpinām lekciju ciklu „Ievads Vecajā Derībā” un pārejam pie Otrās Mozus grāmatas – „Izceļošanas grāmatas” apskatīšanas. Senākās mūsdienās zināmās šīs grāmatas kopijas atrastas Kumranas alās Nāves jūras krastā un tās datējamas ar laikposmu no II gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras I gadsimtam: tie ir 15 pilnīgi vai daļēji saglabājušies tīstokļi.
Izceļošanas grāmatas krieviskais nosaukums – tas ir attiecīgā nosaukuma Septuagintā burtisks tulkojums, kur tā saucas Exodus. Lieta tāda, ka Jeruzālemes rakstu mācītāji, kuri, pēc leģendas, III gadsimtā pirms mūsu ēras Bībeles grāmatas pārtulkoja grieķu valodā, katras grāmatas galveno saturu centās ielikt tās nosaukumā. Bet senebreju valodā šī grāmata saucas Šemot – „Vārdi”, jo pēc masoreta tradīcijas, ikviena Toras grāmata saucas pēc tās pirmā vārda. „Šie ir... vārdi”, Ve-ēle šemot, - tā saucas Otrā Mozus grāmata.
Kā mēs zinām, Pirmās Mozus grāmatas sākumā, aprakstot pirmo radīšanas dienu, gaisma tiek pieminēta piecas reizes, kas, saskaņā ar kādu senu midrašu (alegorisku skaidrojumu), attiecas uz piecām Mozus grāmatām. Un, ja vārdus „Lai top gaisma!” var uzskatīt kā Pirmās Mozus grāmatas epigrāfu, kurš ietver nākamās pasaules apgaismošanas „pirmos gaismas starus”, tad vārdi „Un tapa gaisma” ir vislabākais epigrāfs Otrajai Mozus grāmatai. Patiešām, tajā stāstīts par to, kā bauslības un Dieva baušļu gaisma sāk apgaismot veselu tautu – israēliešu tautu, caur kuru Dieva atziņai jāizplatās arī uz visu pārējo cilvēci. Un arī pati tauta – patriarhu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācēji – lai saņemtu bauslību un baušļus, tiek Dieva izvesta no verdzības brīvībā, tas ir, no tumsas gaismā: „Un tapa gaisma.”
Produkta informācija
Veids: Grāmatas
Autors/i: Dmitrijs V. Ščedrovickis
Izdevniecība: Viņa Vārds Manī
Valoda: Latviešu
Vākojums: Mīkstie vāki
Lappuses: 504
Gads: 2015
Izmērs: 13 x 20