Adīnes vēstules

Lasītājiem

Šīs vēstules rakstītas ar nolūku, lai to lasītājs no jaunā aspektā ieraudzītu Jēzus Kristus nākšanu un dzīvi zemes virsū. To sacerētājs šo grāmatu dāvina visu ticību kristiešiem un cer, ka ar šeit atklātajiem pierādījumiem tam izdosies pārliecināt neticīgos par Mesijas, Tā Svaidītā (Kristus) dievišķību un stiprināt ticīgos viņu ticībā uz Dieva Dēlu un cilvēces Pestītāju. Ja tās autors tikai nedaudz aizsniegtu savu sprausto mērķi, ja tam izdotos tikai vienu no Ābrahāma bērnu sirdīm pievest Jēzum, ja tas varētu pārliecināt tikai vienu neticīgo, ka Jēzus Dieva, pasaules Radītāja, Dēls, tad viņš justos bagātīgi atalgots par savām simtiem stundu ilgajām pūlēm, kuras viņš, dvēseļu gans būdams, ziedojis šim darbam.
Kāda aculieciniece atstāsta Jēzus zemes dzīves beidzamo četru gadu notikumus, kā tos apraksta evaņģēlisti.
Adīne, jūdiete, mūsu Pestītāja dzīves beidzamos četrus gadus uzturējusies Jeruzalemē un rakstījusi no turienes savam tēvam uz Aleksandriju veselu virkni vēstuļu, kurās tā ziņo viņam par visiem tā laika svarīgajiem notikumiem un sevišķi gaiši iztēlo visus brīnišķīgos notikumus Jēzus dzīvē, kurus tā ik dienas redzēja un piedzīvoja.
Ar svētu bijību un dziļu godbijību, labi apzinādamies, ka soļo pa Svēto zemi, ņemdams par vadoņiem evaņģēlistus, sacerētājs pēc kārtas atstāstījis šī brīnišķīgā stāsta notikumus, kuriem nav līdzināmi nevieni citi notikumi nedz pirms, nedz pēc šī laika.
Jēzus bija tiklab cilvēks, kā arī Dievs. Šinī grāmatā viņš ir nostādīts kā Dievs un kā cilvēks, un daži tēlojumi nostāda Viņu dažādās situācijās, kādas Viņš, bez šaubām, būs piedzīvojis draugu sabiedrībā un ģimenes sarunās.
Grāmatas sacerētajam nevar pārmest, ka tam trūcis godbijības, apcerot šos gadījumus, jo tas ar noautām kājām un lēniem soļiem ir staigājis Svēto rakstu pēdās.
Šis temats ir neizsakāmi glezns. Grāmatas sacerētajam šķiet, ka viņš, rādīdams Jēzu Kristu kā cilvēku, nekādā ziņā nav atstājis neievērotu Kristus dievišķību.